Turpinām iepazīstināt ar kolēģu pieredzi, kuras iznesušas projekta praktisko daļu uz saviem pleciem. ZLP veikšanai patērētais laiks ir svarīgs – tas noteiks pakalpojuma maksu un lielā mērā ir atkarīgs no pacienta lietoto zāļu skaita. Vairums projekta pacientu lietoja virs 10 zālēm, bet kāds pat 31. Atliek vien apbrīnot farmaceitu spēju atrast katram līdzeklim īsto vietu pacienta dienaskārtībā un atsijāt liekos.
Farmaceites stāsta, ka katrs nākamais pacients dod pārliecību un arī slīpē spēju ātrāk orientēties zāļu īpatnībās. Pēc desmit ZLP izveidošanas iegūts labs līmenis, tādēļ būtu labi turpināt iesākto, lai prasmes neaizmirstas.
ZLP ir intensīva zināšanu atsvaidzināšana
Sarma Legzdiņa (Limbažu aptieka) augustā jau sniedza pēdējās konsultācijas. Katra tikšanās ar pacientu viņai aizņēmusi apmēram stundu, vēl datu ievadīšana programmā, informācijas meklēšana par zālēm. “Jaunāki farmaceiti droši vien datus ievada ātrāk, bet es nepaspēju tos ievadīt programmā sarunas laikā. Daru to pēc tikšanās ar pacientu. Ir liela atšķirība, vai pacients lieto piecas vai 8–12 zāles – jo vairāk zāļu, jo ilgāks darbs. Meklējot informāciju, stundas aizrit ļoti ātri. Skatos laika uzskaiti datorā un paralēli telefonā. Paiet vismaz sešas stundas,” patērēto laiku vērtē kolēģe. Rezumējot, kolēģe saka – tā ir kārtīga darbadiena, lai vienam pacientam sagatavotu ZLP.
Papildus laiks paiet ieteikumu avotu meklēšanai datubāzēs, piemēram, Synbase. “Man nav viegli lasīt angļu valodā. Derētu augstāks līmenis, lai raiti uztvertu vadlīnijas. Taču visu vajadzīgo varu sameklēt. Ja vajag padomu, jautāju mentoram, jūtu klīniskā farmaceita kompetenci. Dažkārt uzticu mentoram pārskatīt ZLP, īpaši ja rakstu ieteikumus, ko pacients var nodot ārstam, bet parasti uzdodu tikai neskaidros jautājumus.”
Ko Sarmai pašai dod dalība projektā? Viņa ieraudzījusi savu darbu citā gaismā: “Sākumā likās, ka būs par grūtu. Gribējās mukt. Tad nāca viens, otrs, trešais, ceturtais pacients… un viss nostājās savās vietās. Tagad ikdienas darbā, pie letes apkalpojot klientus, ar citām acīm raugos uz polifarmāciju – ja e-receptē pacientam ir pilns ekrāns ar zālēm, jau raisās domas, kā tās sakārtot lietošanai dienas laikā, kuras var lietot kopā, kuras nē. Diemžēl pie letes gan garai sarunai nav laika.”
Sarma vērtē, ka ZLP sagatavošanas prakse ir pat vērtīgāka zināšanu papildināšanai nekā semināri, jo par katru medikamentu viņa cenšas iegūt pilnīgu informāciju, notiek intensīvāka informācijas apstrāde.
“Līdz šim nebiju paraudzījusies uz pacientu lietoto zāļu kopumu. Daudziem pacientiem ir līdzīgas diagnozes, viņi lieto diezgan līdzīgu zāļu sarakstu. Gandrīz katrs mans klients lieto aspirīnu mazā devā, diurētiskus līdzekļus pret asinsspiedienu. Ar laiku šie tipiskie gadījumi būs tie, kam ZLP veidošanā vajadzēs veltīt arvien mazāk laika.”
Sarma sākumā bažījusies, ka diez vai izdosies atrast ko uzlabojamu pacientu zāļu lietošanā un zāļu kombinācijās. Taču izrādījies, ka ieteikumi un kļūdu labojumi ir katram pacientam. Ģimenes ārstiem patiešām pietrūkst laika, lai pamatīgi skaidrotu zāļu lietošanas nianses.
Kolēģe saņēmusi labas atsauksmes par ZLP no vairākiem klientiem. Galvenais – viņi cenšas ievērot izveidoto zāļu lietošanas shēmu, par to farmaceitei lielākais gandarījums.
Arī turpmāk Sarma neatteiks, ja kāds klients lūgs izveidot ZLP: “Jau krietni pirms šī projekta klienti mēdza atnest savu zāļu krājumu, lai ieviešam tajā skaidrību, tad ar jauno pieredzi grēks būtu nepalīdzēt.”
Farmaceite novērojusi, ka klienti saprot, cik šis darbs ir sarežģīts. Kāds pacients pat brīnījies, ka viņam nav jāmaksā par tik nopietnu iedziļināšanos. Teicis: sakiet summu, samaksāšu.
Sarma atzīst, ka ZLP veikšana noteikti ceļ farmaceitu prestižu, un šī pieredze viņai ir ļoti vērtīga.
Pacientiem svarīgs veltītais laiks
Džamila Romančuka (Euroaptieka Rīgā) ir jaunākas paaudzes farmaceite un uzreiz saka, ka projekts bijis ļoti interesants. Viņa ne tik daudz atklājusi ko jaunu savā profesijā, bet novērojusi, ka pacienti atklājuši daudz jauna par farmaceitiem: “Viņi pārliecinās, ka mēs ne tikai pārdodam zāles, stāvam pie kases, bet mums var daudz jautāt un uzzināt daudz nozīmīgu lietu par veselību.”
Vairums Džamilas klientu ir cilvēki gados. Viņi ļoti novērtē, ka viņus uzklausa, nesteidzina: “Uzreiz pasaku, ka laika būs tik, cik vajadzēs. Tas viņiem ir ļoti svarīgi. Protams, dažkārt parunājas arī ārpus tēmas. Bet jāļauj stāstīt un jautāt par šaubām, bažām, jo brīvā sarunā atklājas svarīgas lietas, ko ārstam neizdodas izstāstīt steigas dēļ.”
Džamila domā, ka pacienti neaizmirsīs šādā dziļā un atklātā sarunā pārrunāto, viņa aicina klientus arī piezvanīt, ja vēlāk rodas neskaidrības. Daži ir izmantojuši atļauju un sazinājušies laikā starp abām konsultācijām: “Ja izdodas laba komunikācija, domāju, ka ieteikumu ievērošana varētu būt noturīga. Aicinu arī saglabāt manu tālruņa numuru, esmu gatava sazināties un palīdzēt arī pēc projekta beigām.”
Džamila atzīst, ka projekts ir bijis lielisks zināšanu atkārtošanai. Viņa dalās ar apgūto materiālu ar aptiekas kolēģiem, jo “tas var noderēt citiem pacientiem, tas ir vērtīgi arī aptiekai”.
“Informācijas meklēšana projekta vajadzībām man sasaucas ar studiju laiku, kad mācījāmies vērtēt klīniskos pētījumus, izdarīt secinājumus. Strādājam ar datubāzēm, pētījumiem, zinātni, faktiem. Tā ir uzticama, pierādījumos balstīta, neitrāla informācija.”
Kolēģe labprāt izmantojusi klīniskā farmaceita palīdzību, lūgusi uzmest aci katram pārskatam: “Klīniskais farmaceits ir gudrs speciālists, kas dalās ar savām zināšanām, var palīdzēt noformulēt ārstam paredzēto informāciju. Mūsu mērķis nekādā gadījumā nav apšaubīt ārstu, bet dalīties ar pacienta problēmas risinājuma variantiem, lūgt ārsta iesaistīšanos, lai atrastu labāko pacientam.” Džamila labprāt pēc pāris mēnešiem pārrunātu ar pacientu un ārstu rezultātus, lai saņemtu atgriezenisko saiti.
Farmaceite domā, ka būtu lietderīgi ZLP ieviest pastāvīgā praksē, jo pacientiem ir interese un palīdzība viņiem ir nepieciešama. Džamila uzskata, ka svarīgāk šo pakalpojumu ieviest mazākās pilsētās, lai katrā ir vismaz viens ZLP speciālists, bet Rīgā speciālisti vienmēr būs.
Jākopj ārsta un farmaceita sadarbība
Linda Kreitūze (Benu aptiekas Salacgrīvā vadītāja) iesaistījusi pastāvīgos aptiekas klientus, uzrunājot tos, kas lieto daudz zāļu. Viens salacgrīvietis pieteicies portālā zaluparskats.lv.
Kolēģe atzīst, ka sākumā bijis diezgan grūti apgūt datorprogrammu, aizpildīt ailes, bet ar laiku iestrādājusies. Tomēr tas vienalga bijis laikietilpīgi. Ja gadījums bijis neierasts, nācies vākt daudz informācijas, lasīt. Linda sākusi ar grūtāko – pirmais pacients bija ar sarežģītām diagnozēm un lielu zāļu skaitu. Tad bijuši pacienti ar līdzīgām slimībām un zālēm – izveidojās standartieraksti, ko var pat pārkopēt.
Linda pievērš uzmanību dzīvesveida ieteikumiem: “Ja pacients atzīstas, ka lieto alkoholu, brīdinu par tā negatīvu ietekmi kopā ar zālēm. Citam klientam iedevu materiālu par ieguvumiem veselībai, ja atmetīs smēķēšanu.”
Informāciju farmaceite meklē Drugs.com, Synbase, Medscape, ņem palīgā arī G. Biksones grāmatas.
Linda vērtē, ka šis projekts jūtami ceļ profesionalitāti. Viņa gribējusi atsvaidzināt zināšanas, un tas ir izdevies. Biežākās mijiedarbības jau iegaumētas. Linda atzīst, ka ikdienas darbs nemudina studēt literatūru, jo trūkst laika, lai noskaidroto pastāstītu pacientam. Taču projektā gūto Linda pamanās ievīt ikdienas sarunās ar klientiem aptiekā, viņa vairāk stāsta klientiem par mijiedarbību, farmakoterapijas niansēm.
Projekts farmaceitē modinājis vēlmi mācīties: “Atklāju, ka man ir kur augt. Pat apskatījos klīniskās farmācijas studiju programmu. Gribētos pamatīgāk pieķerties studijām, ja nākamgad vēlme būs saglabājusies.”
Kolēģe apzinās, ka svarīga ir laba sadarbība ar ārstiem: jāsaprot, kā to veidot, kas ārstam būtu aktuāls, ko var dot farmaceits. Viņa domā, ka ārstu auditorijai būtu vērts vairāk stāstīt par ZLP projektu, lai veidotos ciešāka saikne starp abām profesijām: “Vēl jāpiestrādā pie komunikācijas. Labprāt apspriestos ar mūsu pilsētas ārstiem – ko viņi no manis sagaida, vai uzticas, kādas informatīvas datubāzes izmanto savā darbā, gribētos, lai mani ieteikumi ārstam patiešām noder.”
Olita Zariņa
