Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) konferencē 26. septembrī paneļdiskusijā “Zāļu lietošanas pārskats – kur esam, kurp ejam?” pilotprojekta darbagrupas aktīvisti pastāstīja par līdz šim paveikto un iezīmēja nākamos soļus.
Oktobra sākumā pilotprojekta farmaceiti liek punktu projektā iesaistīto pacientu zāļu lietošanas pārskatos (ZLP), pēdējie ZLP nonāk pie pacientiem, bet pēc tam tiks apkopoti rezultāti, notiks pētīšana un secinājumu izdarīšana.
LFB prezidente Dace Ķikute atzīmēja, ka pilotprojektā jau aizritējuši teju divi gadi. Pirmais gads pagāja finansējuma piesaistīšanā, Latvijas apstākļiem atbilstošu ZLP vadlīniju veidošanā, paralēli notika darbs pie projekta satura un IT rīka radīšanas, lai šovasar 49 drosmīgi kolēģi varētu strādāt aptiekās ar pacientiem un apliecināt, ka mums šis pakalpojums ir pa spēkam, bet pacientiem un ārstiem tas ir vajadzīgs.
D. Ķikute teica lielu paldies LFB valdes locekļiem par operatīvu darbību fundamentālu lēmumu pieņemšanā saistībā ar pilotprojektu. “Pēdējos gados katrā valdes sēdē neiztrūkstošas bija apspriedes par pilotprojektu – tā bija mūsu aktualitāte, karstā tēma. Tas prasīja daudz enerģijas, bet viennozīmīgi varu teikt, ka projekts ir ieguldīto pūļu vērts,” atzīst biedrības vadītāja.
Viņa pastāstīja, ka arī projekta nākotne kļūst cerīga, jo Veselības ministrija iesaistījusies ar nepieciešamās normatīvo aktu bāzes veidošanu, Aptieku darbības noteikumos iestrādājot aptieku pakalpojumu sniegšanu.
Kā sokas pilotprojektā?
Klīniskais farmaceits un viens no projekta vadītājiem Atis Behmanis ziņoja, ka ZLP pilotprojekts ir aktīvās fāzes finālā, bet oktobrī sāksies rezultātu apkopošana, lai noskaidrotu, cik laikietilpīgs ir šis pakalpojums, cik tas maksā un citus parametrus. “Rezumējot paveikto, gribam analizēt pilotprojektā atklātās zāļu lietošanas kļūdas, piemēram, vai tās ir biežāk kādu diagnožu gadījumā vai raksturīgas kādai zāļu grupai. Mēģināsim saprast, kādiem pacientiem šis pakalpojums ir vairāk piemērots (skaidrs, ka tie nav pacienti, kas lieto tikai divus medikamentus – viņus varam konsultēt zāļu iegādes laikā).“
“Projekts ir izkustinājis jautājumus, kas agrāk šķita nerisināmi. Farmaceiti jau sen norādīja, ka kvalitatīvam darbam jābūt iespējai e-receptē redzēt pacientam iepriekš izrakstītās receptes. Pilotprojekta gaitā kļuva skaidrs, ka no tā ir atkarīgas farmaceita iespējas pilnvērtīgi veikt ZLP. Prieks, ka Veselības ministrijā šis fakts ir pieņemts, un pašlaik notiek sarunas, kā to tehniski atrisināt, “ vērtē A. Behmanis.
Vai pilotprojektā piedalījušies pacienti ir apmierināti ar iegūto? Pacienti divas nedēļas pēc pakalpojuma saņemšanas tālrunī saņēma apmierinātības anketu. Iepazīstoties ar atbilžu saturu, var teikt, ka visi ir bijuši apmierināti ar komunikāciju un pakalpojumu kā tādu. Turklāt vairums norādījuši, ka nākotnē gribētu ZLP saņemt atkārtoti vajadzības gadījumā, norāda kolēģis.
Klīniskā farmaceite Annija Seile pastāstīja par novērotām zāļu lietošanas problēmām. Protams, ka lielākās grūtība rada polifarmācija, īpaši ja pacients izrakstīts no slimnīcas un īsā laikposmā viņu konsultējuši vairāki ārsti. Šādās situācijās pacients vairs nezina, kuras zāles turpināt lietot un kuras no agrāk lietotām vairs nav vajadzīgas.
Projektā bijis daudz ziņojumu par dubultmedikāciju, kā arī novērota AKE inhibitoru un ARB vienlaicīga lietošana. Vienā gadījumā pacients lietojis dažādu ražotāju vienāda sastāva trīskāršas kombinācijas tabletes pret paaugstinātu asinsspiedienu. Mājas aptieciņā mēdz būt vairāki NPL, ko pacienti mēdz lietot vienlaikus. Vairākiem pacientiem tikusi atklāta metformīna izraisīta caureja, un problēma tika risināta.
Saņemta atgriezeniskā saite, ka, ārstiem iepazīstoties ar ZLP ieteikumiem, pacientiem ir pārskatīta diagnoze, mainīta terapija. Vairāki farmaceiti saņēmuši ārstu atzinību, ka pilnīgi apkopoti pacienta lietotie līdzekļi, arī bezrecepšu, par kuriem ārstiem ir vismazāk informācijas. Acīmredzot, pacienti nespēj ierobežotā laikā ārstam pastāstīt par visām lietotām zālēm, bet ZLP dod šādu unikālu iespēju.
Top noteikumi par farmaceitiskiem pakalpojumiem
LFB viceprezidente Inga Gūtmane ziņoja, ka 25. septembrī, Pasaules farmaceitu dienā, Veselības ministrijā notikusī diskusija par aptieku pakalpojumiem noritēja ļoti labvēlīgā gaisotnē. Priekšlikumiem nebija nopietnu iebildumu, klātesošie sniedza idejas, kā uzlabot to vai citu aspektu. “Mums ir lielas cerības, ka ideja par aptieku pakalpojumiem īstenosies. Mūsu profesionālās iespējas sniegt iedzīvotājiem konsultācijas palielināsies. Taču mums būs jāgatavojas šiem jauninājumiem un jāturpina izglītoties, lai konsultācijas būtu tādā līmenī, kādu, ienākot aptiekā, sagaida pacients.
I. Gūtmane prezentēja ar konsultēšanu saistīto pakalpojumu veidus, kas izstrādāti Veselības ministrijā sadarbībā ar LFB.
Zāļu lietošanas pārskats. Farmaceits pārskata pacienta faktisko farmakoterapiju un sakārto to pacientam optimālā veidā, atceļ dubultmedikāciju, koriģē uztura bagātinātāju un bezrecepšu zāļu lietošanu, bet nemaina ārsta ordinētu farmakoterapiju. Farmaceits var norādīt uz iespējamām problēmām recepšu zāļu lietošanā, mijiedarbību, blaknēm, bet pacienta ziņā ir vērsties ar šo informāciju pie ārsta.
Pacientu ar hronisku slimību uzraudzība. Farmaceiti šo pakalpojumu var sniegt pacientiem, kas regulāri lieto zāles kādas hroniskas slimības gadījumā. Šeit iederas jautājumi par pašsajūtu saistībā ar slimības kontroli, ieskaitot laboratorisku mērķu sasniegšanu, konsultācijas par veselīgu dzīvesveidu. Konsultācijas varēs notikt ne tikai aptiekā, bet arī pansionātos un aprūpes centros.
Farmaceita parakstīta recepte. Farmaceits drīkst atkārtoti izsniegt recepšu zāles, pagarinot recepti, ja ārsts pacientam jau parakstījis zāles vismaz trīs mēnešu lietošanai, zāles izlietotas, bet jaunu ārsta recepti nevar saņemt. Farmaceits drīkstēs parakstīt zāles e-veselībā mēnesi ilgai lietošanai un tās izsniegt. Pagaidām farmaceits nevarēs parakstīt zāles kompensācijas sistēmas ietvaros, pacientam par tām būs jāmaksā. Ārsts, kas zāles parakstījis, būs informēts par farmaceita recepti.
Cita situācija ir neatliekams gadījums, ja pacients nevar saņemt ārsta konsultāciju vai ārsts pa tālruni lūdz izsniegt zāles. Farmaceits varēs parakstīt un izsniegt zāles līdz piecu dienu lietošanai vai vienu vismazāko iepakojumu, bet nedrīkstēs atkārtoti izsniegt zāles tam pašam pacientam.
Farmaceiti nedrīkstēs parakstīt narkotiskās un psihotropās zāles, antibakteriālus līdzekļus, anaboliskus steroīdus, testosteronu, augšanas hormonus vai to analogus.
Slimnīcā strādājoši klīniskie farmaceiti varēs veikt zāļu saskaņošanu. Šis pakalpojums ietver pacientam parakstīto zāļu padziļinātu salīdzināšanu ar pacienta faktiski lietotām zālēm, kā arī pacienta klīniskas informācijas apkopošanu (piemēram, par vispārējo veselības stāvokli, slimības vēsturi, kontrindikācijām, blaknēm, laboratorisko izmeklējumu rezultātiem, hronisku slimību ārstēšanu un līdzestību). Pārskatā vērtēs pacienta lietoto zāļu atbilstību, drošumu un efektivitāti, identificējot faktiskās un potenciālās problēmas.
Klīniskais farmaceits varēs sagatavot pacientam, ģimenes ārstam un ambulatoriskiem speciālistiem paredzētu pacienta izrakstu no slimnīcas. Līdz ar to pacientam būs skaidrs, kuras zāles un kā viņam
jāturpina lietot, ārstējoties ambulatoriski.
Zāļu saskaņošanu varēs veikt arī ambulatoriski – poliklīnikā vai aptiekā.
Pirms pakalpojumu sniegšanas speciālistiem būs jāiziet atbilstošas akreditētas apmācības.
Cerams, ka visus šos pakalpojumus varēs dokumentēt ZLP pilotprojekta IT rīkā.
Savukārt farmaceita asistenti pēc apmācībām drīkstēs veikt mērījumus, bet interpretēt rezultātus un skaidrot ir klīniskā farmaceita un farmaceita uzdevums.
Lai ikviens speciālists zinātu, kā šie pakalpojumi veicami, pēc noteikumu apstiprināšanas LFB izstrādās priekšrakstus un apmācības.
Priekšlasījuma nobeigumā I. Gūtmane dalījās ar vīziju par nākotnes aptieku – tā būs konsultāciju kabinets, kurā farmācijas speciālisti varēs nodot savas zināšanas konkrētiem pacientiem viņu veselības uzlabošanai. Klausītāji šos vārdus sveica ar ovācijām.
Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča dalījās ar ziņām no Eiropas Parlamenta, kur nupat EP prezidente Roberta Metsola runā uzsvērusi farmaceitu nozīmi veselības aprūpē. Eiropā ir skaidrs, ka pakalpojumi ir galvenais farmaceitu rīks nākotnē.
Farmaceiti iekaro šīs pozīcijas, jo krīzes laikā bieži vien lāpa veselības aprūpes sistēmas caurumus, piemēram, Covid-19 laikā vairākās valstīs uzplauka farmaceitiskie pakalpojumi.
Aptieka kļūst par primārās veselības aprūpes punktu. Farmaceiti uzņemas vakcinēšanu, zāļu parakstīšanu, konsultēšanu, testēšanu. Citur Eiropā tas jau notiek, un lieliski, ka Latvijas Veselības ministrijai ir skaidrs, kurp virzāmies. Pēc vairākiem gadiem Latvijas aptiekās plauks tie pakalpojumi, kas Eiropas rietumos jau ir ierasta lieta.
Olita Zariņa
