Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) zāļu lietošanas pārskata (ZLP) pilotprojekta galvenais posms, ko īsteno farmaceiti, tuvojas nobeigumam. Jau pienācis laiks iesaistīt pēdējos klientus no vajadzīgiem desmit un pārskatīt viņu zāļu komplektu.
Šī vasara bija karsts darba cēliens projekta īstenotājiem – aptieku farmaceitiem, bet pavisam versmīga tā bija mentoriem, kuru padoms ir zelta vērtē un pieprasīts itin bieži. Par klīnisko farmaceitu pieredzi kādā no nākamiem rakstiem.
Turpinot sarunas ar projekta dalībniecēm, noskaidroju, kādas atziņas radušās par ZLP veikšanu. Vairāku kolēģu teiktajā izskanēja, ka process izrādījies laikietilpīgāks nekā gaidīts, tomēr tikai desmit pārskatu veidošanā jau bijis jūtams, ka ar katru nākamo ZLP darbs rit raitāk un dod prieku par jaunapgūtām profesionālām iemaņām.
Otra būtiska atziņa: šāda iedziļināšanās paver jaunu skatījumu uz farmakoterapijas sakarībām, un tas ir interesanti, darbs iegūst jaunu jēgu. Trešā: rodas vēlme papildināt zināšanas.
Farmaceites uzskata, ka projektam vajadzīgs turpinājums. Pilotprojekta darba grupa jau domā, kādā formā tas būs iespējams pēc tam, kad nākamā gada martā būs pabeigts datu apstrādes un analīzes posms. Pilotprojekta mērķis ir parādīt, ka farmaceiti var dot nozīmīgu ieguldījumu, jo viņu izveidotie ZLP palīdz iedzīvotājiem pareizi lietot zāles un līdz ar to uzlabot veselību. Pašlaik notiek sadarbība ar valsts iestādēm, lai rastu optimālo risinājumu. LFB pilotprojekta darba grupa atzinīgi vērtē sadarbību ar Nacionālā veselības dienesta, Veselības ministrijas pārstāvjiem, Farmācijas departamenta vadītāju Inesi Kauperi, kas uzmana, lai viss izdotos. Jūtami centieni, lai projektam būtu nākotne.
Taču, kamēr pilotprojekts nav beidzies un IT rīks ir pieejams, dalībnieki, entuziasma vadīti, kādam klientam vēl var izveidot ZLP, ja tas nepieciešams.
Ja projektam būs zaļā gaisma, atkal būs darba pilnas rokas, jo jauniem interesentiem būs jāpiedāvā apmācības un jāizstrādā pakalpojuma standarts.
Šoreiz par savu pieredzi stāsta farmaceites no Rīgas un Rēzeknes, bet nākamā žurnāla numurā kolēģes arī no citām Latvijas vietām.
Darbojoties pārliecība aug
Mēness aptiekas “Kamēlija” (Rīga) farmaceitei Ivetai Rudkai jau notikusi pirmā saruna ar visiem desmit klientiem, pabeigti četri ZLP.
Viņa atzīst, ka nebija gaidījusi, ka ZLP prasīs tik daudz laika un pūļu: “Man pašai bija milzīgs pārsteigums, ka saskaņā ar datorprogrammas uzskaiti sākumā katram pārskatam biju veltījusi aptuveni 10 stundas. Patērētais laiks tiek rēķināts, kad reģistrēju pacientu sistēmā un turpmāk strādāju ar viņa ZLP. Mani klienti pieteicās pēc LFB pārstāvju uzstāšanās radio un publikācijas žurnālā, aicinot iedzīvotājus iesaistīties. Šiem pacientiem ir daudz zāļu – katram ap 20. Tik liela zāļu skaita ievadīšana sistēmā vien prasa daudz laika, pirmā saruna tādēļ ilgst vairāk nekā stundu. Labs atbalsts būtu, ja programma būtu saistīta ar e-receptes sistēmu, un farmaceiti varētu izmantot datus no pacienta zāļu lietošanas vēstures. Pēc tam sākas patstāvīgais darbs, meklēju informāciju, ko ievadu vairākos piegājienos vairāku dienu laikā, pievienojot savus secinājumus un ieteikumus. Tā tās stundas sakrājas,” secina Iveta.
Iveta strādā vienlaikus ar vairākiem paralēli atvērtiem logiem datorā, skatoties datubāzēs un iegūto informāciju uzreiz ievadot ZLP programmā. Kolēģe rūpējas par informācijas precizitāti, arī gramatiku, tādēļ darbu vairākas reizes pārlasa. Procesā ietilpst arī sazināšanās ar mentoru, pēc tam pievienojot ZLP korekcijas, kā arī secinājumu pamatojuma noformēšana ar atsaucēm uz vadlīnijām vai pētījumiem.
Vai ar laiku darbs veiksies raitāk? Iveta Rudka spriež, ka pieredze, protams, palīdz, bet galvenokārt tas būs atkarīgs no pacienta situācijas: ja būs daudz zāļu, tas vienalga audzēs laiku. Vienai no pēdējām pacientēm zāļu bijis mazāk, diagnozes vienkāršākas, tad arī bijis jāiegulda mazāk laika.
Vai atsauču sameklēšana sagādājusi grūtības? Tas bijis vienkārši, jo strādājot pie ZLP, nākas meklēt informāciju, atliek tikai piefiksēt avotu un pamatojums gatavs.
Klientu reakcija uz personalizēto ZLP pārsvarā bijusi pozitīva, viņi atzinuši, ka ieguvuši jaunu noderīgu informāciju.
Kolēģe pieder pie jaunākās paaudzes speciālistēm – absolvējusi augstskolu 2023. gadā. Iesaistoties pilotprojektā, viņa pārdzīvojusi satraukumu – vai spēs uzrunāt cilvēkus un iesaistīt projektā, bet palīdzējusi mentore, iesakot aicināt tos pacientus, kas bija paši pieteikušies interneta vietnē zaluparskats.lv. “Kad sāku sarunas ar pirmajiem pacientiem, ievadīju viņu sniegtās ziņas programmā, sameklēju vajadzīgo informāciju, sapratu, ka tikšu galā, jo darbojoties pārliecība tikai aug. Man arī radās interesantas pārdomas: pieķēru sevi apsverot, ka varbūt jāpapildina zināšanas un jāiet mācīties klīniskā farmācija. Tik ļoti iepatikās ieraudzīt kopainu par pacientu lietotām zālēm. Šogad pieteikšanās jau beigusies, redzēs, vai nākamgad impulss vēl būs. Varbūt projektā radīsies ideja maģistra darbam.
Ļoti žēl, ka ikdienā varam dot pacientiem tikai nelielu daļu no tā, ko spējam kā speciālisti. Veicot ZLP, jūtos pārliecinātāka par saviem ieteikumiem, jo esmu iedziļinājusies pacienta stāvoklī, saprotu viņa situāciju. Tad ieteikumi ir daudz pamatotāki un precīzāki, nekā tie var būt pie letes īsā sarunā, izsniedzot zāles,” saka Iveta Rudka.
Kolēģe domā, ka nākotnē visās aptiekās ZLP diez vai tiks veikts, jo resursu ziņā tas prasa daudz – farmaceitam jāizbrīvē laiks, aptiekā jāatrod telpa.
Ar līdzšinējo pieredzi jaunā speciāliste ir apmierināta. Viņa vērtē, ka ZLP motivē farmaceitus iedziļināties, rada gandarījumu, idejas un jaunas atskārsmes par savu profesiju un varēšanu.
ZLP vajadzīgs gan iedzīvotājiem, gan farmaceitiem
Latvijas aptiekas-68 (Rēzeknē) vadītāja Oksana Koloda atzīst, ka pirmiem diviem ZLP veltījusi ļoti daudz laika. Viņa pievēršas ZLP ārpus darbalaika, jo vasarā aptiekā speciālisti strādā pa vienam, kad citi ir atvaļinājumā. Šai ziņā vasara nav labākais laiks pilotprojektam.
Pirmie pārskati tapuši nedēļas laikā, pakāpeniski papildinot informāciju. Tie jau nodoti klientiem. Taču turpmākos jau izdevies noformēt pat dažās stundās.
“Galvenais uzdevums bija identificēt neatbilstošus vai liekus medikamentus, strukturēt zāļu sarakstu un pielāgot lietošanas shēmu. Kad vien man vajadzēja, saņēmu atbalstu un konsultācijas ar ekspertiem, manu mentori –klīnisko farmaceiti Ingu Gūtmani,” stāsta farmaceite.
O. Koloda vērtē, ka, pacientam lietojot vairāk par piecām zālēm, vienmēr varēs atrast kādu mijiedarbību vai pārrunājamu problēmu. Šāds secinājums radies jau 15 gadus ilgā ikdienas darba pieredzē.
Oksanas aptieka apgādā četru pansionātu iemītniekus ar zālēm, pievedot tās ar auto vairākas reizes mēnesī. Piegādes notiek arī uz apdzīvotām vietām laukos, feldšerpunktu. Darba devējs atbalsta šādu pieeju, jo cilvēkiem gados pakalpojums vajadzīgs. Oksana nereti apspriež ar aprūpes namu medmāsām zāļu pareizu lietošanu senioriem, tādēļ jau labi atpazīst klasiskus mijiedarbības gadījumus un iesaka risinājumus.
O. Kolodas līdzšinējā pieredzē projekta ietvaros lielākais zāļu skaits vienam pacientam bijis 16 medikamenti un uztura bagātinātāji. Kā rīkoties, ja atklāta mijiedarbība? Ja problēmu nevar atrisināt, nosakot zāļu lietošanā starplaiku, un pacientam novērojama mijiedarbības radīta nevēlama ietekme, kolēģe iesaka konsultēties ar ārstu, lai mainītu devu vai
zāles.
Pacientam tiek izsniegta speciāla ārstam paredzēta atskaite par konstatētām zāļu terapijas problēmām un pat iespējamiem risinājumiem. Jāņem vērā, ka ārstiem ne vienmēr ir iespēja novērtēt terapiju un mijiedarbības kopumā. Sarunās klienti farmaceitei uzticējuši savas kļūmes zāļu lietošanā: viņi mēdz zāles lietot neregulāri, mēdz pārtraukt, piemēram, antihipertensīvu zāļu lietošanu, ja jūtas labi, un atsāk lietot, kad pašsajūta pasliktinās, nepietiekami rūpīgi kontrolē savu stāvokli.
Kolēģei ir gandarījums, ka pāris mēnešu laikā izdevies 1. tipa cukura diabēta slimniekam palīdzēt samazināt pārāk augstu glikozes līmeni asinīs, iesakot dienasgrāmatā pierakstīt insulīna devas, ēdienreizes, maizes vienības un glikozes līmeņa mērījumu rezultātus. Farmaceite izsniegusi arī informāciju par fiziskām aktivitātēm un uztura optimizēšanu, iesakot lietot vairāk šķiedrvielu un citus produktus ar mazāku glikēmisko indeksu.
ZLP veidošanā informatīvam atbalstam kolēģe izmanto Drugs.com un Synbase, kā arī Medscape, Epocrates un Dynamed datubāzes.
Aptiekas vadītāja pilotprojektu vērtē atzinīgi: “Man patiešām patīk projekts, tas mums ir impulss entuziasmam. Priecājos, ka valsts to atbalsta, izrāda ieinteresētību par nozari. Esmu apmierināta arī ar programmu, tā palīdz sistematizēt pacienta datus, darboties ātrāk un efektīvāk. Domāju, ka nākotnē šāds pakalpojums jāturpina – tas ir vajadzīgs gan iedzīvotājiem, gan pašiem farmaceitiem.”
Olita Zariņa
