Kopš jūnija sākuma rit Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) zāļu lietošanas pārskata (ZLP) pilotprojekta pamatposms, kurā 50 farmaceiti sākuši pacientu iesaistīšanu un darbu ar iegūtiem datiem par viņu zālēm un to lietošanas paradumiem, kā arī paša ZLP un ieteikumu izveidošanu. Šis darbs turpināsies līdz septembrim, un tā rezultātā 500 cilvēki Latvijā saņems rūpīgi izstrādātu, racionālu viņu zāļu lietošanas plānu un veselības uzturēšanai noderīgus ieteikumus.
Kā sokas šis darbs? Vai pacienti labprāt piekrīt sadarboties? Kāds ir ārstu un mentoru atbalsts? Ko šis projekts dod pašam farmaceitam? Šos jautājumus uzdevu projekta dalībniecēm. Dalībnieču balsīs saklausīju patiesu interesi par darāmo. Farmaceite Asja Albiņa pat uzsvēra – rodas īsts azarts meklēt atbildes sarežģītos gadījumos. Citiem vārdiem, tā ir profesionāla aizrautība, kas dod gandarījumu. Visas kolēģes atzina, ka ZLP pakalpojums būtu jāturpina arī pēc pilotprojekta, jo tas nepašaubāmi dod iespēju pilnvērtīgi paust farmaceita zināšanas un piedzīvot profesionālu realizēšanos.
Visas aptaujātās kolēģes jau ir sākušas darbu, dažas pat iesaistījušas visus 10 pacientus un izveidojušas pirmos ZLP. Kā jau prognozēts, pacienti ir vecāki par 60 gadiem un izvēlas ZLP saņemt izdrukas veidā. Pirmā saruna parasti aizņem vienu vai pusotru stundu. Kolēģes arī stāstīja, ka bez ZLP liek lielu uzsvaru uz papildieteikumiem veselīgam dzīvesveidam un cer, ka izdosies arī šādi palīdzēt cilvēkiem.
Var apgalvot, ka ZLP veidošana stiprina sadarbību ar ārstu. Šī sadarbība ir svarīga farmaceitam un palīdz pacientam. Darbam ar ZLP paveras jauns līmenis, ja izdodas ar ārstu kā sadarbības partneri šķetināt pacienta problēmu.
Iesaistīti pastāvīgie klienti
Kā farmaceits atlasa klientus, kam būs piemērots zāļu lietošanas pārskats, jautāju Ingai Puķei, Tukuma Tirgus aptiekas vadītājai: “Uzrunāju aptiekas pastāvīgos klientus, par kuriem no pieredzes zināju, ka viņi lieto gana daudz zāļu. Vairākus klientus ieteica manas kolēģes.” I. Puķe jau atlasījusi visus desmit pilotprojektam vajadzīgos dalībniekus, un ar visiem jau notikusi pirmā saruna, savākti vajadzīgie dati.
Kā uzrunātie klienti reaģējuši uz piedāvājumu izveidot ZLP? I. Puķe atzīst, ka pirmā reakcija ir lielākoties piesardzīga, tikai trīs dāmas uzreiz piekritušas iesaistīties. Klientu vidū ir četri vīrieši. Parasti klientam vairāk jāpastāsta par iespējamo ieguvumu, gaidāmo procesu, jāiedrošina, daži grib mājās apdomāties.
Par turpmāko darba plānu I. Puķe saka: “Tagad gribu iedziļināties katra klienta situācijā, pastrādāt ar literatūru, datubāzēm un izveidot pilnvērtīgu materiālu, ar kuru klientu iepazīstināšu nākamā tikšanās reizē.
Protams, drošību rada tas, ka mums ir iespēja konsultēties ar klīniskiem farmaceitiem, kas patiešām ir labs atbalsts, viņiem ir pārliecinošas zināšanas.”
Farmaceite pastāsta par gadījumu, kad izdevies atklāt, ka viens klients lietojis, iespējams, dažādu ārstu parakstītu zāļu kombināciju, kurā viens medikaments varēja izraisīt slimības paasainājumu, tādēļ ir gandarījums, ka izdevies novērst šo kļūmi.
Pilotprojektā tiek izstrādāta aplikācija, kur klienti varēs glabāt farmaceita ieteikumus un ikdienā pēc tiem vadīties, taču pagaidām aplikācija vēl nav ielādējama tālrunī. I. Puķe atzīst, ka viņas projektā iesaistītie klienti ir vidēji 70 gadus veci un neizmantotu aplikāciju viedtālrunī, tādēļ izdrukāta zāļu lietošanas shēma pašlaik ir labākais informācijas pasniegšanas veids.
Farmaceite pilotprojektu atzīst par ļoti vajadzīgu, jo tas liek farmaceitiem vairāk domāt, meklēt informāciju un uzlabot profesionālo sniegumu: “Jāorientējas ne tikai zālēs, bet arī jāsalāgo tās ar pacienta stāvokli, slimību, lietotiem uztura bagātinātājiem, atsevišķiem laboratoriskiem izmeklējumiem, piemēram, D vitamīna analīžu rezultātu, cukura, holesterīna līmeni”.
Ārsts ir ieinteresēts rezultātā
Valmieras Pilsētas aptiekas filiāles Valmiermuižā farmaceitei Līgai Liepiņai ir lieliska sadarbība ar abiem doktorāta ģimenes ārstiem, kuri nosūtījuši pie farmaceites jau visus vajadzīgos projekta dalībniekus. Ārsti grib sasniegt noteiktu rezultātu un sagaida, ka farmaceite varēs palīdzēt sakārtot zāļu lietošanu un novērst blaknes sarežģītākos gadījumos, kā arī palīdzēt uzraudzīt pareizu zāļu lietošanu turpmāk.
Ar trīs pacientiem L. Liepiņai jau notikusi otrā saruna, bet ar nākamiem trim norunāta tikšanās. Viņa atklāj, ka bieži iesaka pacientiem rakstīt dienasgrāmatu par viņam būtisku veselības aspektu, piemēram, sāpēm, asinsspiedienu, uzturu. Farmaceite skaidro, ka, piemēram, uztura dienasgrāmata noder praktiski visiem un palīdz novērst uztura kļūdas, kas ietekmē veselību, bet ar pareizu uzturu bieži vien var optimizēt kalcija, kālija dzelzs līmeni asinīs. “Bez paša ZLP sagatavoju un pacientam izsniedzu papildmateriālu izdrukātā veidā – ja tikai pastāstīšu, visticamāk, aizmirsīs. Tāpat arī izdrukāju atbilstošu dienasgrāmatu, lai pacients ar šo mājasdarbu var doties pie neirologa vai ģimenes ārsta un tikšanās būtu produktīvāka.”
Pirmā reizē, tiekoties ar klientu, L. Liepiņa vienojas, vai drīkst sazināties pa tālruni, lai darba gaitā kaut ko precizētu. Ja nepieciešams, viņa norunā arī papildvizīti pirms ZLP izsniegšanas. “Otrā tikšanās reizē klientam izniedzu ZLP, bet ar to jau viss nebeidzas. Dažkārt plānā ir pavisam drīz darāmas lietas, piemēram, zāļu nesaderības novēršana. Ārsts ir ļoti ieinteresēts rezultātā, atsūtījis motivētus cilvēkus sarežģītās situācijās, kas gatavi rīkoties, grib pārmaiņas. Tādēļ mani klienti ir piņķerīgāki, nekā es varētu vēlēties pilotprojektā, kad vēl nav uzkrāta pieredze. Viņiem ir vairākas diagnozes – neiroloģiskas, kardioloģiskas, endokrinoloģiskas. Vienam pacientam ir bijušas jau četras vizītes, jo pēc konsultācijas ar ārstu pievienojas jauna terapija, ir atkal jauna aina,” atklāj L. Liepiņa.
Kā L. Liepiņa organizē darbu? Klienta datus, kas vajadzīgi līguma noslēgšanai, viņa ievada sistēmā pirmās sarunas laikā, bet ZLP nepieciešamos datus pieraksta uz lapas, jo tā ir ērtāk uzturēt dzīvu sarunu, paralēli veicot mērījumus – asinsspiedienu, cukura līmeni. L. Liepiņa domā, ka tādu kārtību saglabās arī pēc pilotprojekta, jo “klients grib, lai kontaktējos ar viņu nevis ar datoru”.
Farmaceite cenšas, lai saruna ritētu nesteidzīgi, pievēršas runātājam, asinsspiedienu mēra divreiz. Brīva gaisotne klientam ļauj atklāties un sākt runāt par problēmām, kuras steidzīgā sarunā nemaz nepastāstītu. “Gribu dot visu, ko farmaceita profesija var piedāvāt, un mēs varam dot ļoti daudz, arī palīdzēt ārstam. Piemēram, pašlaik risinām jautājumu, kādēļ pacientam par spīti terapijai un tās maiņai tomēr rodas hipertensijas krīzes, kad sistoliskais asinsspiediens ir virs 200 mmHg. Ārsts grib saprast, kā pacients lieto zāles, kādēļ veidojas šādas situācijas, tādēļ uzticējis man mēģināt atrast, kur ir problēma, ko pacients ārstam nesaka. Man pašai tas ir izaicinājums, ir ļoti interesanti,” ar entuziasmu saka L. Liepiņa.
Kolēģe slavē klīnisko farmaceitu, kas konsultē vajadzības gadījumā. “Sazinos ar mentoru, lai man būtu pārliecība, ka mana domu gaita ir pareiza. Esmu saņēmusi labus ieteikumus. Mentors ir palīdzējis arī tikt galā ar tehniskām lietām darbā ar datu ievadīšanu.” Farmaceite atzinīgi vērtē arī IT komandas darbu: “IT speciālisti piezvana un apjautājas, kā veicas, tas ir ļoti labi. Varam cerēt uz ērtu rīku. Gribētos uzlabot izdrukājamā materiāla izkārtojumu, padarīt to kompaktāku. Gribētos, lai varu ievadīt informāciju, ko iegūstu starpposmā starp abām vizītēm un kas var noderēt ārstam. Tā kā šis ir pilotprojekts, ceru, ka mūsu pieredze noderēs, lai procesu padarīti ērtāku tiem, kas iesaistīsies šajā darbā vēlāk.”
ZLP ir orientēts uz pacientu
Benu aptiekas-50 Valmierā vadītājai Laurai Ķezberei projektā labprāt piekrituši iesaistīties pieci pacienti, kas ir aptiekas pastāvīgie klienti. “Viena uzrunātā kundze bija pat ļoti priecīga par iespēju. Ar diviem pacientiem jau notikušas abas sarunas par ZLP,” saka L. Ķezbere. Viņa ir droša, ka arī pārējos dalībniekus iesaistīs, jo aptieka atrodas tirdzniecības centrā, klientu plūsma ir laba un gribētāji būs.
Viņa vērtē, ka cilvēki labprāt atsaucas piedāvājumam, tomēr nav lieli entuziasti kaut ko mainīt savas veselības labā. Var teikt – ir virspusēji ieinteresēti. “Uzklausot šos pacientus, kas ir gados un ar ieradumiem, kas nenāk par labu viņu veselībai, sapratu, ka tos viņi, visticamāk, nemainīs, un tas ir skumji. Man jāsaprot, ka panākt pacienta ieradumu maiņu droši vien ir reta veiksme, kas jāuztver kā īpašs ieguvums. Smēķēšanas atmešana, liekā svara mazināšana, pietiekama ūdens dzeršana, kustības, optimisms – to visu tik ļoti vajadzētu, bet diemžēl tas nav viegli sasniedzams, īpaši jau cilvēkiem gados. Parasti viņi pajoko par kādu kaitīgu ieradumu, piemēram, “negribas jau veselam nomirt”, un dzīvo tālāk.
Kas attiecas uz zāļu lietošanas shēmu un pārskatu, L. Ķezbere ir apņēmīga visu paveikt godam: “Mani pacienti lieto gana daudz zāļu, gadās, ka uztura bagātinātāju skaits pārsniedz zāļu skaitu, viņiem būs labi šo visu sakārtot. Jūtu, ka ir daudz jāskaidro: gadās, ka slimnieki nezina savas diagnozes, neapzinās stāvokļa nopietnību, piemēram, neuzskata asinsspiediena, holesterīna līmeņa paaugstināšanos vai sirds mazspējas sākumstadijas par nopietnām slimībām, nelieto pretastmas zāles, tikai glābjošo medikamentu. Te ir daudz skaidrošanas darba. Projekts ir gaužām vērtīgs, jo ļauj pievērst vairāk uzmanības visiem šiem jautājumiem.”
Farmaceite uzskata, ka ļoti liela nozīme ir tam, ka ZLP norāda, kādai diagnozei domāts katrs medikaments, jo par šo jautājumu cilvēkiem nereti nav skaidrības. “Pārskats ir orientēts uz pacientu. Slimnīcu izrakstos dominē diagnožu un laboratorisko izmeklējumu saīsinājumi, laika trūkuma dēļ pacienti nesaņem sīku skaidrojumu par slimības un zāļu kopsakarībām. Tas viss ir mūsu darbalauks.”
L. Ķezbere domā, ka ZLP izdrukā ar ieteikumiem ikviens pat nelīdzestīgākais pacients noteikti ik pa laikam ieskatīsies un gan jau tam būs labvēlīga ietekme uz zāļu lietošanas paradumiem.
Lai gan ļoti gribas maksimāli palīdzēt sakārtot veselību ikvienam, L. Ķezbere apzinās, ka jāprot novilkt robežas – palīdzēt iespējams tik lielā mērā, cik klients ir gatavs pieņemt, kā arī apzināti jānosaka katram klientam veltāmais laiks, jo farmaceitam šis darbs jāpaveic, lai neciestu ikdienas pienākumi un arī atpūta.
ZLP – laikietilpīgi un nopietni
Benu aptiekas-64 Cēsīs vadītāja Lāsma Karlsberga jau pabeigusi vienu ZLP, ar otru pašlaik strādā, ieplānota otrā tikšanās: “Pacientei patiešām bija vajadzīga nopietnāka konsultācija. Viņai mainījās terapijas, un bija daudz neskaidrību. Vairāki uzrunātie klienti gan ir piesardzīgi, saka, ka padomās un domā ilgi. Ceru gan, ka izdosies vasaras laikā iesaistīt visus vajadzīgos dalībniekus. Mēģināšu arī uzrunāt ģimenes ārsti, kas varētu ieteikt pacientiem izmantot iespēju izveidot ZLP.”
Uz lūgumu novērtēt līdzšinējo pieredzi pilotprojektā L. Karlsberga saka: “ZLP projekts man ļoti patīk, gribēju piedalīties, tikko par to uzzināju. Jāatzīt gan, izrādījās, darba ir vairāk nekā biju domājusi – laikietilpīgi un nopietni. Bet tas ļoti daudz dos klientiem. Jau pašā sākumā atklāju pusgadu ilgu dubultmedikāciju. To gan ir gadījies atklāt arī agrāk, ikdienas darbā, bet tā drīzāk ir apstākļu sakritība, ka to izdodas pie kases dažu minūšu laikā noskaidrot, taču paliek jautājums, vai pēc šīs īsās sarunas cilvēks to patur prātā. ZLP tas tiek skaidri izstāstīts un uzrakstīts.”
L. Karlsberga domā, ka ļoti daudz var atrisināt bez zālēm. Viņa iesaka izmantot profilaktiskus pasākumus, iesaka izvairīties no sāls uzņemšanas vakarā, ierobežot cukura patēriņu. “Tas noder ikvienam, to pārrunāju mutvārdos. ZLP rakstu ieteikumus par asinsspiediena kontroli, zāļu lietošanu. Konsultējos ar klīnisko farmaceiti, lai saprastu, vai rīkojos pareizi, veidojot ZLP pirmajai pacientei.”
Ar IT risinājumu farmaceite ir apmierināta. Viņa ievada informāciju datorprogrammā uzreiz sarunas laikā ar pacientu – šīs iemaņas jātrenē, lai turpmāk varētu ietaupīt laiku.
Pacienti piesardzīgi dalās ar personas datiem
Mēness aptiekas-188 Skaistkalnē vadītāja Asja Albiņa sarunas brīdī bija iesaistījusi deviņus klientus, ar septiņiem bija notikusi pirmā saruna, bet par trim viņa veidoja ZLP, atlicis piesaistīt vēl tikai vienu pacientu. Farmaceite atzina, ka nebija gaidījusi, ka pacienti būs tik piesardzīgi attiecībā uz personas datu izpaušanu – viņi nereti nevēlas atklāt personas kodu, tālruņa numuru un adresi.
Aptiekas uzņēmums pat piedāvājis aptiekā palīgu, lai kolēģe var tikt galā ar pamatpienākumiem un ZLP projektu, bet A. Albiņa cer atvaļinājuma laikā mierīgos apstākļos pastrādāt ar apkopoto informāciju un izveidot pārskatus.
Viņa atzīst, ka ir arī sarežģīti gadījumi, taču tas rada azartu problēmu atrisināt. It kā viss jau zināms, bet katra nianse jāpārbauda literatūrā, lai pacients saņemtu absolūti pareizu informāciju, un tas prasa laiku un zināmu koncentrēšanos. A. Albiņa vērtē, ka ZLP pakalpojums noteikti vajadzīgs arī nākotnē: “Par to var spriest, jo pacienti gaida otro tikšanās reizi, ir ieinteresēti, kad viņiem izskaidro, ko ZLP viņiem dos.”
Farmaceite jau pašā sākumā atklājusi dubultmedikācijas uztura bagātinātāju lietošanā. Viņa pastāsta, ka ir arī pretēji gadījumi – pacienti dažkārt nepareizi novērtē lietotos līdzekļus un, vēloties samazināt to skaitu, atsakās no kāda nozīmīga līdzekļa, piemēram, dzelzs, bet turpina lietot mazāk svarīgus.
Šie un citi jautājumi ir pārrunājami daudziem Latvijas iedzīvotājiem zem četrām acīm ar zinīgu farmaceitu.